Eiropas Kodolpētījumu organizācija CERN 29. jūnijā uz četriem gadiem apturēja Lielā hadronu paātrinātāja (LHC) darbību, lai veiktu apjomīgu tehnisku modernizāciju. Drīz pēc tam platformās X un Reddit sāka izplatīties ieraksti, kuros lietotāji apgalvo, ka laiks ritot lēnāk, dienas šķietot garākas, bet miegs un sapņi esot kļuvuši intensīvāki.
Daļa ierakstu šo subjektīvo sajūtu tieši sasaista ar paātrinātāja apstāšanos. Tiek apgalvots, ka “laiks ir atgriezies”, vakari vairs nepazūdot nemanot un apkārtējā vide kļuvusi mierīgāka. Citi cilvēki min spilgtākus sapņus, izteiktāku smaržu uztveri vai mazinātu trauksmi. Netiek trūkst arī pretēju stāstu – kāds lietotājs aprakstījis galvassāpes, nogurumu un vieglas sāpes krūtīs, vienlaikus atzīstot, ka šiem simptomiem var būt cits iemesls.
Šādas diskusijas balstās sen izplatītās sazvērestības teorijās par LHC. To piekritēji mēdz apgalvot, ka ierīce spēj ietekmēt laika līnijas, atvērt portālus vai radīt realitātes “kļūmes”. Paātrinātāja dīkstāve dažiem kļuvusi par ieganstu runāt par realitātes it kā notiekošu atjaunošanos.
Notiek plānota četru gadu modernizācija
LHC ir 27 kilometrus garš pazemes paātrinātāja gredzens zem Francijas un Šveices robežas. Tā apturēšana nav ārkārtas situācija, bet gan iepriekš plānotais modernizācijas posms Long Shutdown 3. Tā laikā inženieri demontēs aptuveni 1,2 kilometrus no iekārtas un uzstādīs jaunus, īpaši jaudīgus magnētus, kā arī pilnveidotus daļiņu detektorus.
Pēc darbu pabeigšanas 2030. gadā iekārta atsāks darbu kā augstas luminositātes Lielais hadronu paātrinātājs jeb High-Luminosity LHC. Tas nepaātrinās daļiņas līdz lielākam ātrumam, taču ļaus radīt apmēram desmit reižu vairāk sadursmju. Lielāks datu apjoms palīdzēs pētīt retus fizikālus procesus un meklēt norādes uz līdz šim neatbildētiem jautājumiem, tostarp tumšās matērijas dabu.
Paātrinātājs nevar mainīt cilvēku laika izjūtu
LHC paātrina subatomiskas daļiņas, piemēram, protonus, un pēta to sadursmēs radušos parādību sekas. CERN pētnieki vairākkārt norādījuši, ka iekārtas magnētiskā un gravitācijas ietekme ir nesalīdzināmi par mazu, lai globāli izmainītu telplaiku vai ietekmētu cilvēku miegu, sapņus un laika uztveri lielā attālumā no laboratorijas.
Laika ritējuma sajūta ir subjektīva un to var ietekmēt ikdienas ritms, nogurums, stress, sezonālas pārmaiņas un uzmanības koncentrēšana uz konkrētu tēmu. Sociālo tīklu ierakstu vilnis var pastiprināt šo efektu: cilvēki, kuri pamana līdzīgas sajūtas, biežāk tām piešķir vienu kopīgu skaidrojumu, pat ja tam nav zinātniska pamata.
Lai gan paātrinātāja stari šobrīd ir izslēgti, CERN zinātniskais darbs neapstājas. Pētnieki analizēs datus, kas iegūti no 2015. līdz 2026. gadam, izmantojot starptautiskus superdatoru tīklus. Viņi meklēs arī tā dēvētās trūkstošās enerģijas pazīmes, kas varētu sniegt norādes uz tumšo matēriju, un izstrādās mašīnmācīšanās rīkus neparastu signālu atpazīšanai.
Zinātne
Zinātne
Zinātne
Zinātne