Lindsijas Klensijas krimināllietā Masačūsetsā aizstāvība cenšas pierādīt, ka sieviete nav krimināli atbildīga par savu trīs bērnu nožņaugšanu, jo nozieguma laikā viņa cietusi no smagas pēcdzemdību psihozes. Tā ir reta, smaga psihiskās veselības krīze, kurā jaunajām māmiņām var rasties maldi, uzmācīgas domas un realitātes uztveres traucējumi.

Aizstāvis Kevins Redingtons tiesā iztaujā Lindsijas veselības aprūpes speciālistus, lai parādītu, ka viņa vairākkārt meklējusi palīdzību biedējošu domu dēļ. Aizstāvības nostāja ir tāda, ka viņas sūdzības netika pietiekami nopietni uztvertas, bet ārstēšanā tika lietots pārmērīgi daudz medikamentu.

Tomēr līdztekus tiesas procesam sociālajos tīklos izplatījušās sazvērestības teorijas par Lindsijas vīru Patriku Klensiju. Daļa “TikTok” un “Reddit” lietotāju bez pierādījumiem apgalvo, ka bērnus varētu būt nogalinājis viņš pats vai ka viņš sievu apzināti padarījis par vainīgo.

Šiem apgalvojumiem nav pamata: Patriks Klensijs netiek tiesāts par bērnu nāvi, un nav publiski izskanējušu norāžu, ka izmeklēšana viņu saistītu ar slepkavībām. Viņš zaudējis visus trīs savus bērnus, un spekulācijas par viņa iespējamu vainu balstās nevis pierādījumos, bet sociālo tīklu lietotāju interpretācijās par viņa rīcību ģimenes krīzes laikā.

Dusmas par atbalsta trūkumu jaunajām māmiņām

Diskusiju centrā nonākusi Patrika liecība par periodu pirms traģēdijas. Viņš ir stāstījis, ka sievas smagā stāvokļa laikā ne vienmēr bijis mājās: devies brokastīs ar draugiem un kopā ar meitu braucis slēpot. Mēnesi pirms bērnu nāves Lindsija viņam atklājusi, ka viņai ir domas kaitēt bērniem, taču, kā izriet no viņa liecības, vēlāk viņa vīra bažas mazinājusi.

Šie fakti daudziem cilvēkiem tiešsaistē kļuvuši par simbolu plašākai problēmai — partnera nepietiekamam atbalstam sievietei pēcdzemdību periodā. Komentāros sievietes dalās pieredzē par pēcdzemdību depresiju un trauksmi, par emocionāli nepieejamiem partneriem, vientulību un sajūtu, ka rūpes par bērniem un mājsaimniecību paliek gandrīz tikai uz viņu pleciem.

Kriminālpsiholoģe Leslija Dobsone, kura seko lietai arī sociālajos tīklos, norāda, ka ir viegli vērst dusmas pret vīru, īpaši, ja viņš cilvēkiem šķiet attālināts vai neiesaistīts. Taču viņa aicina nošķirt kritiku par iespējami nepietiekamu atbalstu ģimenē no galējiem un nepamatotiem apgalvojumiem, ka Patriks būtu safabricējis lietu, apreibinājis sievu vai nogalinājis bērnus.

Statistika par māšu pārslodzi

Šī lieta uzjundījusi arī plašāku sarunu par mātes lomu un psihiskās veselības aprūpi ASV. Pilnu slodzi strādājošas mātes valstī vidēji veic 1,6 reizes vairāk bērnu aprūpes un mājas darbu nekā pilnu slodzi strādājoši tēvi. Mātes biežāk nekā tēvi ziņo par stresu, izsīkumu un sajūtu, ka viņu audzināšanas prasmes tiek vērtētas.

Arī depresijas un trauksmes rādītāji mātēm ir augstāki nekā tēviem. Pētījumā, kas publicēts 2021. gadā, secināts, ka māšu pašnāvniecisku domu un uzvedības rādītāji aptuveni desmit gadu laikā līdz 2010. gadu vidum bija gandrīz trīskāršojušies. Citi pētījumi atsevišķās jauno māmiņu grupās konstatējuši trauksmes līmeni, kas pielīdzināts kaujas situācijās esošu karavīru pieredzei.

Tādēļ līdzjūtība pret Lindsiju Klensiju ne vienmēr nozīmē viņas rīcības attaisnošanu. Daudzi cilvēki šajā stāstā atpazīst brīdinājumu par to, cik bīstama var kļūt smaga pēcdzemdību psihiskās veselības krīze, ja cilvēks nesaņem savlaicīgu, koordinētu medicīnisku un ģimenes atbalstu.

Patrika Klensija dzīves un uzvedības pārvēršana par interneta izmeklēšanas objektu riskē aizēnot būtiskāko: nepieciešamību laikus pamanīt pēcdzemdību psihozes pazīmes, nopietni uztvert pacientes lūgumus pēc palīdzības un nodrošināt, lai mātes šādā krīzē nepaliktu vienas.