No atgriešanās pie “vienkāršiem” tālruņiem līdz taimeriem, kas paslēpj paziņojumus, tirgū arvien vairāk parādās rīki, kas paredzēti, lai palīdzētu cilvēkiem atkāpties no digitālajām ierīcēm. Autonomous AI piedāvātā Autonomous Key ir fiziska atslēga, kas bloķē piekļuvi izvēlētām tālruņa lietotnēm. Produkta apskata autors atzina, ka sākotnēji bijis skeptisks: lietotnes jebkurā brīdī varētu atbloķēt pats, pastāvētu risks palaist garām ko svarīgu sociālajos tīklos, un nebija skaidrs, kā gan ierīce, kurai lietotājs pats var piekļūt, varētu mainīt viņa paradumus.

Turklāt autors uzskatīja, ka šāds rīks viņam nemaz nav vajadzīgs, jo viņš varot pārtraukt ritināšanu jebkurā brīdī. Telefons palīdzot “atslābināties”, neiesaistoties sarunās un neatbildot uz ziņām, kas pēc garas dienas var šķist nogurdinoši.

Kā sociālie tīkli ietekmē uzmanību

Sociālo tīklu ietekme uz pusaudžu un jaunu pieaugušo smadzenēm jau ilgstoši rada bažas. Tomēr arvien vairāk pētījumu liecina, ka digitālās tehnoloģijas dažādos veidos ietekmē visu vecumu cilvēku smadzenes, un šīs ietekmes dažkārt atgādina citu atkarību mehānismus.

Pērn pētnieki aicināja steidzami pievērsties tā dēvētajai “dopamīna ritināšanai”. Šajā jaunajā neirozinātnes un uzvedības pētniecības jomā zinātnieki secina, ka ekrāna lietošana var ietekmēt vairāku ar motivāciju, atalgojumu, uzbudinājumu un pat stresu saistītu neiromediatoru izdalīšanos.

“Neirobioloģiskais pamats ietver nelielas dopamīna devas, kas izdalās ar katru ritināšanas kustību, kā arī mainīgu atalgojuma shēmu, kas var izraisīt tolerances veidošanos,” rakstīja pētījuma autori. Viņuprāt, šis mehānisms atgādina atalgojuma nenoteiktību, kas daudzus uzvedības modeļus padara saistošus un potenciāli ieradumu veidojošus.

Salīdzinoši nelielā 2025. gada pētījumā piedalījās 100 pieaugušie vecumā no 18 līdz 45 gadiem, kuriem iepriekš nebija diagnosticētu klīnisku garīgās veselības vai neiroattīstības traucējumu. Elektroencefalogrāfijas jeb EEG analīze sniedza pierādījumus tam, ka sociālo tīklu ritināšana dažādos veidos ietekmē smadzeņu viļņus.

Pētnieki norādīja, ka alfa viļņu aktivitāte samazinājās iesaistes laikā, īpaši saskarē ar emocionāli piesātinātu saturu, kas var liecināt par kognitīvo slodzi un uzbudinājumu. Beta un gamma viļņu aktivitāte pastiprinājās aktīvas mijiedarbības laikā un turpinājās arī pēc tās, iespējams, norādot uz ilgstošu kognitīvo uzbudinājumu un emocionālu iesaisti.

Pasīvas pārlūkošanas vai ilgstošas lietošanas laikā nedaudz palielinājās teta un delta viļņu aktivitāte, ko pētnieki saistīja ar introspekciju un garīgu nogurumu. Reģionālā analīze atklāja beta un gamma viļņu pārsvaru prefrontālajā un pakauša garozā, kas iesaistītas lēmumu pieņemšanā un vizuāla satura uztverē, savukārt vairākuzdevumu veikšanas laikā starp platformām parietālajā garozā bija izteiktāka beta un teta viļņu aktivitāte.

“Mūsu atklājumi liecina, ka sociālie tīkli aktivizē smadzeņu atalgojuma ceļus, kas līdzinās tiem, kuri novērojami atkarību izraisošā uzvedībā,” secināja pētnieki. Viņi piebilda, ka ilgstoša beta un gamma aktivitāte varētu traucēt emocionālajai regulācijai un uzmanībai, bet aizkavēta alfa aktivitātes atjaunošanās un pastiprināta delta aktivitāte rada jaunus jautājumus par digitālo nogurumu un garīgo veselību. Pētījuma autori uzsvēra platformu dizaina iejaukšanās un ilgtermiņa pētījumu nozīmi.

Ņemot vērā to, ka sociālo tīklu uzņēmumu un arī lielo valodas modeļu izstrādātāju biznesa modeļi bieži balstās uz iespējami ilgu lietotāju iesaisti, autors secina, ka pārmaiņas lielā mērā jāuzsāk pašiem lietotājiem. Šajā vietā parādās fiziska patēriņa tehnoloģija.

Fizisks šķērslis lietotņu atvēršanai

Autonomous Key ļauj izvēlēties lietotnes, kurām lietotājs vēlas sev liegt piekļuvi. Tās var bloķēt atsevišķi vai sagrupēt, bet piekļuves grafikus iespējams pielāgot pašam vai izvēlēties lietotnes piedāvātos iestatījumus.

Šeit ir arī zināma ironija: lai tiktu prom no ekrāna un lietotnēm, sākotnēji jāizmanto ekrāns un lietotne. Tomēr atslēga nebloķē tikai iecienītākos sociālos tīklus — tā atzīmē arī nelielas izmaiņas lietošanas paradumos. Pēc apskata autora domām, tas rada atalgojuma ceļu, kas nebalstās kaunā vai nosodījumā. Tā vietā rīks piedāvā maigu, pozitīvu pamudinājumu un atbalstu.

Tehniski atslēgā ir mikroshēma, kas ar lietotnes starpniecību savienojas ar tālruni un ļauj pārvaldīt bloķētās lietotnes un to grafikus. Taču, tā kā pati ierīce atrodas ārpus tālruņa, lietotājam fiziski jāiegūst atslēga, lai bloķētās lietotnes atkal atvērtu. Tas var būt noderīgi, piemēram, gultā, kad nevar aizmigt un rodas kārdinājums vēl dažas minūtes ritināt Instagram vai TikTok.

Apskata autors par Autonomous Key uzzināja, ironiskā kārtā, tieši ritinot tālruni. Viņš salīdzināja ierīci ar citu produktu — Brick —, par kuru lietotāji stāsta, ka tas mainījis viņu attiecības ar sociālajiem tīkliem. Lai piekļūtu bloķētajām lietotnēm, nepieciešams fiziski atrast atsevišķu rīku, un šis papildu solis var veicināt apzinātāku sociālo tīklu lietošanu.

Autonomous Key dara ko līdzīgu, taču maksā daļu no Brick cenas un, spriežot pēc autora redzētā par Brick lietotājiem, vairāk orientējas uz līdzcietību un iedrošinājumu. Ierīce darbojas gan iOS, gan Android ierīcēs, turklāt tai nav nepieciešams lietotnes abonements. Vēlāk paredzēts piedāvāt arī uz datiem balstītus novērojumus par ekrāna lietošanas paradumiem — ar zināmu asprātību, bet bez kaunināšanas.

Ceļā uz “lēno smadzeņu” kustību

2009. gadā Norvēģijā tika izveidots televīzijas notikums, kas aizsāka tā dēvēto lēno televīziju. Tās mērķis bija palīdzēt cilvēkiem atrauties no straujā mūsdienu dzīves ritma. Liela daļa raidījumu bija veltīta “lēnajiem vilcieniem” — stundām ilgiem braucienu ierakstiem bez komentāriem, kuros redzama tikai ainava.

Apskata autors pieļauj, ka Autonomous Key varētu būt sākums “lēno smadzeņu” kustībai — pieejai, kas palīdzētu apzinātāk patērēt digitālo saturu. Zinātniskā izpratne par to, kā tālruņu lietošana ietekmē garīgo veselību un uzmanības ilgumu, joprojām ir sākumposmā, tomēr rīki, kas palīdz ierobežot ekrāna lietošanu ārpus darba laika, var ļaut izveidot digitālās robežas, kuru nepieciešamību cilvēks iepriekš pat nebija apzinājies.

Tas ir īpaši nozīmīgi pasaulē, kurā diennakts piekļuve viedtālruņiem kļuvusi par normu. Autonomous Key veidotāji nebija gaidījuši apskatu — viņi vienkārši lūdza autoram dažas dienas izmēģināt produktu un pastāstīt, ko viņš par to domā. Pēc izmēģināšanas autors atzina, ka šis uzņēmumam ir izdevies. Pateicoties atslēgai, viņa sociālie tīkli uz nakti “aizvēra veikalu”, un vēlme tos atbloķēt neradās. Gaidītā satraukuma vietā viņš jutis atvieglojumu.

Nākamajā mēnesī žurnālā Computers in Human Behavior paredzēts publicēt pētījumu par sarežģītām emocijām, piemēram, kaunu un vainas izjūtu, kas saistītas gan ar digitālo tehnoloģiju lietošanu brīvajā laikā, gan atturēšanos no tās. Pētījumā piedalījās 150 cilvēki no sešām Eiropas valstīm, un viņu ļoti atšķirīgās attiecības ar digitālajiem medijiem parādīja, cik sarežģīta ir šī salīdzinoši jaunā sociālās mijiedarbības forma.

“Lai gan mobilie mediji ar visuresošo savienojamību sniedz ieguvumus cilvēku darba, sociālajai un atpūtas dzīvei, šos ieguvumus dažkārt aizēno diennakts savienojamības radītie slogi, kas apdraud indivīdu un sabiedrības labklājību,” pētnieki rakstīja 2022. gada darbā, kas publicēts žurnālā Mobile Media & Communication.

Autonomous Key nebūs piemērota ikvienam, tomēr tā atgādinājusi autoram, ka arī digitālajā pasaulē cilvēkiem joprojām ir izvēle, kā pavadīt brīvo laiku — ja vien viņiem tāds ir.

Ja atslēga tiek pazaudēta, piekļuvi lietotnēm iespējams atjaunot arī citos veidos. Ierīci var izmēģināt par 9 ASV dolāriem, un piegāde ir bez maksas; tā pieejama Autonomous AI tīmekļa vietnē.