Gaidāmo ziemu varētu būtiski ietekmēt spēcīgs El Ninjo. Pasaules Meteoroloģijas organizācijas dati liecina, ka šī parādība jau aktīvi attīstās tropiskajā Klusajā okeānā. Tās maksimums varētu tikt sasniegts līdz gada beigām, bet ietekme varētu saglabāties līdz 2027. gada sākumam.

Pirmās ilgtermiņa prognozes Eiropai sniega cienītājiem nav īpaši iepriecinošas. Tiek pieļauts, ka lielākajā kontinenta daļā sniega daudzums būs zem normas, īpaši zemienēs.

Maigāks un mitrāks gaiss no Atlantijas

Šāda scenārija iespējamību saista ar rietumu gaisa plūsmu pastiprināšanos no Atlantijas okeāna. Tā Eiropā varētu ienest maigāku un mitrāku gaisu. Līdz ar to nokrišņi zemienēs biežāk varētu izkrist lietus vai slapja sniega veidā, nevis kā ilgstoša sniega sega.

Tomēr tas nenozīmē, ka ziema visā Eiropā būs bez sniega. Pastāvīgas sniega segas izveidošanās iespēja joprojām ir lielāka Ziemeļeiropā un Ziemeļaustrumeiropā, kā arī kalnu reģionos. Tieši šajās teritorijās sniega sega, visticamāk, saglabāsies ilgāk un veidosies stabilāk.

Prognoze par sniega nokrišņu daudzumu zem normas nenozīmē, ka sniega nebūs vispār. Arī maigākā ziemā iespējami īslaicīgi, bet intensīvi aukstuma periodi un spēcīgas sniega vētras.

Precīzu pirmā sniega datumu vēl noteikt nevar

Pašlaik nav iespējams precīzi pateikt, kad pirmo sniegu piedzīvos konkrēta pilsēta. Sezonālie prognožu modeļi galvenokārt rāda plašākas laikapstākļu tendences, un, tuvojoties ziemai, prognozes vēl tiks precizētas.

Kopējā aina šobrīd liecina par relatīvi maigu un mitru ziemu Eiropā. Pastāvīgs sniegs, visticamāk, visbiežāk veidosies kontinenta ziemeļos un kalnos, taču atsevišķi spēcīga sala un intensīvas snigšanas periodi joprojām nav izslēgti.