Īslaicīga THC iedarbība laboratorijā mazināja krūts vēža šūnu agresivitāti

Īsa, ļoti mazas devas tetrahidrokanabinola jeb THC iedarbība laboratorijas apstākļos varēja padarīt krūts vēža šūnas mazāk agresīvas. Eksperimentā šūnas zaudēja daļu spējas iebrukt apkārtējos audos, pašatjaunoties un ierosināt jaunu audzēju veidošanos. Pētnieki uzskata, ka būtiska loma šajā procesā var būt kanabinoīdu receptoram CB2R.

Darbs publicēts žurnālā Communications Biology, un tajā izmantoti organoīdi – trīsdimensiju audzēju modeļi, kas laboratorijā veidoti no cilvēka krūts vēža šūnām, kā arī modeļos ar pelēm iegūtām šūnām. Pētījums aplūko iespēju nevis tieši iznīcināt vēža šūnas, bet ietekmēt to stāvokli un ierobežot to spēju atgriezties agresīvākā, cilmes šūnām līdzīgā formā.

Vēža šūnu mainīgums apgrūtina ārstēšanu

Viena no būtiskām vēža ārstēšanas problēmām ir šūnu plastiskums. Daļa audzēja šūnu var mainīt savu identitāti un no relatīvi diferencēta stāvokļa atgriezties nenobriedušākā stāvoklī, kas atgādina cilmes šūnas. Tas veicina daudzveidīgāku, ātrāk augošu un agresīvāku audzēju veidošanos.

Ķīmijterapija un staru terapija galvenokārt vērstas pret šūnu dalīšanos un vēža šūnu iznīcināšanu. Tomēr šāda ārstēšana reizēm var radīt atlases spiedienu, kurā izdzīvo noturīgākas šūnas ar lielāku spēju izplatīties organismā. Tādēļ zinātnieki meklē paņēmienus, kā audzēja šūnas virzīt uz mazāk bīstamu, stabilāku stāvokli.

Pētnieki organoīdiem četras dienas ievadīja zemu THC devu. THC ir kaņepēs sastopams savienojums, kas iedarbojas uz endokanabinoīdu sistēmu. Šī organisma signālu sistēma iesaistās vairākos attīstības procesos, kuru darbības principi daļēji pārklājas ar procesiem audzēja attīstībā.

Galvenā loma varētu būt CB2 receptoram

Endokanabinoīdu sistēmā ir divi galvenie receptori – CB1R un CB2R. CB1R vairāk saistīts ar THC psihoaktīvo iedarbību, savukārt CB2R ir cieši saistīts ar iekaisuma procesiem. Eksperimenti liecināja, ka audzēju nomācošā iedarbība pārsvarā saistīta tieši ar CB2R, nevis CB1R.

Lai to pārbaudītu, zinātnieki izmantoja divas vielas, kas samazina receptoru pamataktivitāti: SR1, kas iedarbojas uz CB1R, un SR2, kas iedarbojas uz CB2R. SR2 atkārtoja THC radīto efektu – organoīdi kļuva mazāk agresīvi –, kamēr SR1 līdzīgu rezultātu nedeva. Vienlaikus pārsteidzoši bija tas, ka līdzīgas pārmaiņas konstatētas arī organoīdos no ģenētiski modificētām pelēm, kurām CB2R nebija.

Tas varētu nozīmēt, ka izšķiroša ir ne vien receptora klātbūtne, bet tā pamataktivitāte un tās ietekme uz vēža šūnu diferenciāciju. Nelielas izmaiņas šajā signālu ceļā, iespējams, spēj ietekmēt vēža šūnu plastiskumu un ilgstoši pārvirzīt to uzvedību.

Iedarbība saglabājās arī dzīvā organismā

Pētnieki novēroja, ka efekts nebija tikai īslaicīga laboratorijas parādība. Kad ar THC apstrādātos organoīdus pārstādīja pelēm ar paaugstinātu audzēju risku, audzēji veidojās vēlāk, auga lēnāk un bija mazāk agresīvi nekā kontroles grupā. Šīs atšķirības saglabājās līdz 100 dienām pēc pārstādīšanas.

Citā eksperimentā ar THC apstrādātas šūnas četras nedēļas pēc ievadīšanas veidoja mazāk vēža šūnu sakopojumu plaušās. Turklāt pārveidotie organoīdi saglabāja mazāku audzēju veidošanas potenciālu arī tad, kad pētnieki apzināti centās šo spēju pastiprināt.

Rezultāti norāda uz iespējamu nākotnes ārstēšanas virzienu: veicinot audzēja šūnu diferenciāciju, tās varētu aizņemt vietu un patērēt resursus, kas citādi palīdzētu audzējam paplašināties. CB2R modulēšana pētījumā saistījās arī ar lielāku estrogēna receptoru aktivitāti, kas teorētiski varētu padarīt noteiktas krūts vēža šūnas jutīgākas pret endokrīno terapiju, tostarp tamoksifēnu.

Tomēr šis ir agrīns pētījums šūnu modeļos un pelēs. Tas nav pierādījums THC vai citu kaņepju produktu efektivitātei cilvēku krūts vēža ārstēšanā, un no tā nevar secināt, ka pašārstēšanās ar kanabisu būtu droša vai ieteicama. Lai noskaidrotu iespējamo klīnisko nozīmi, vajadzīgi turpmāki pētījumi ar cilvēkiem, precīzi izvērtējot devas, lietošanas veidu, drošību un mijiedarbību ar esošajām terapijām.