Google sper pirmo praktisko soli Project Suncatcher īstenošanā — uzņēmuma ambiciozajā iecerē izveidot orbītā izvietotus mākslīgā intelekta datu centrus. Suncatcher tika izziņots pērn, un to kā alternatīvu pretrunīgi vērtētajiem sauszemes datu centriem ir popularizējuši arī tādi tehnoloģiju uzņēmēji kā Īlons Masks un Džefs Bezoss. Pirmais eksperimentālais satelīts tiks palaists 1. oktobrī, lai pārbaudītu Google redzējumu par AI satelītu tīklu.

Ledusskapja izmēra satelīts ar četriem TPU

Satelīts, kas nodēvēts par MVP, ir aptuveni ledusskapja izmērā. Tā iekšpusē būs četri Google izstrādātie TPU AI paātrinātāji. Šīs mikroshēmas tiek izmantotas AI modeļu apmācīšanai un secināšanai jeb tokenu ģenerēšanai dažādiem mākslīgā intelekta uzdevumiem.

Uz Zemes datu centri darbojas ar tūkstošiem šādu mikroshēmu, un tās patērē ļoti daudz elektroenerģijas. Tieši lielais enerģijas patēriņš ir viens no iemesliem, kāpēc saules enerģiju izmantojoša AI aparatūra kosmosā šķiet pievilcīga. Tomēr MVP sāks ar ļoti ierobežotu jaudu — tā saules paneļi nodrošinās aptuveni vienu kilovatu. Ar to pietiktu, piemēram, mikroviļņu krāsns vai matu fēna darbināšanai, ziņo The New York Times.

Google satelītu nav uzbūvējis pilnībā no jauna. Lai gan AI aparatūra ir uzņēmuma paša izstrādāta, kosmosa aparātu nodrošina satelītu attēlveidošanas uzņēmums Planet Labs. Sākotnējais plāns paredzēja 2027. gadā palaist divus īpaši izgatavotus satelītus, taču Google vēlējās paātrināt izmēģinājumus. Tāpēc uzņēmums savas mikroshēmas integrēja Planet Labs jau uzbūvētā satelītā.

Pirmais izmēģinājums ilgs tikai dažus mēnešus

Google AI tests orbītā nonāks kā daļa no gaidāmās Transporter-18 kopīgās palaišanas ar SpaceX Falcon 9 raķeti. Nākotnē Google vēlas izveidot orbītā esošu satelītu tīklus, kas savā starpā sazinātos, izmantojot ātrdarbīgus lāzera savienojumus. Šādam risinājumam, visticamāk, būtu nepieciešamas dārgas atsevišķas palaišanas.

Šis vienīgais satelīts būs vairāku tehnoloģiju pārbaudes platforma un darbosies tikai dažus mēnešus. Google norāda, ka nepieciešamie testi jau veikti uz Zemes, tomēr palaišana kosmosā ļaus pilnīgāk izvērtēt ar projektu saistītās problēmas.

Komandai būs jānoskaidro, kā TPU mikroshēmas iztur kosmosa vidi. Daudzās kosmosa misijās aparatūra tiek īpaši projektēta darbam ekstremālās temperatūrās un radiācijas ietekmē, taču Google šajā eksperimentā izmantos tās pašas TPU, kuras uzņēmums integrē savos sauszemes serveros. Radiācija var sabojāt mikroshēmas vai izraisīt kļūdas aprēķinos, apvēršot bitu vērtības. Problēmas var radīt arī vibrācija un lielas pārslodzes raķetes palaišanas laikā. Vienlaikus iepriekšējās misijas, tostarp Marsa helikoptera Ingenuity, liecina, ka komerciāli pieejama aparatūra kosmosā var izrādīties pietiekami izturīga.

Dzesēšana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem

Visticamāk, vislielākās grūtības radīs mikroshēmu dzesēšana — problēma, uz kuru uzmanību pievērsuši daudzi novērotāji, kopš AI nozare sākusi aktīvāk apsvērt orbitālus datu centrus. Kosmosā jau tiek izmantotas radiatoru sistēmas, taču tās paredzētas salīdzinoši neliela siltuma daudzuma novadīšanai. AI paātrinātāji rada ievērojami vairāk siltuma.

Google risinājums izmanto kaļama “termiskā interfeisa materiāla” slāni, kas savieno mikroshēmas ar alumīnija un vara siltumcaurulēm. Šie elementi novada siltumu uz radiatoru, kas to izstaro kosmosā.

Izmēģinājumā Google ar TPU darbinās Gemini modeļus, taču tie nevarēs darboties nepārtraukti. Dzesēšanas sistēma spēs strādāt tikai īsos, aptuveni 15 minūšu intervālos. Pēc tam TPU būs jāizslēdz, lai radiatoriem būtu laiks atbrīvoties no uzkrātā siltuma.

Ar pirmo testu Google cer noskaidrot, kuri risinājumi darbojas un kuri ne, lai uzlabotu nākamo misiju konstrukcijas. 2027. gadā plānotās palaišanas joprojām ir darba kārtībā, tomēr komanda lēš, ka paies vēl gadi, līdz Suncatcher no “projekta” kļūs par produktu.