ASV tiek izmēģināta jauna uzraudzības taktika, kurā tiesībsargi pievēršas nevis konkrētām aizdomām par noziegumu, bet gan cilvēku finanšu darījumu modeļiem. Izmeklēšanā noskaidrots, ka ASV Robežpatruļas slepenas vienības izmanto iedzīvotāju finanšu aktivitāti, lai sagatavotu informāciju vietējām tiesībsargājošajām iestādēm.

Šīs vienības dēvē par Predictive Intelligence Targeting Teams jeb PITT. Tās pašas parasti neveic aizturēšanu, bet nodod savus secinājumus vietējai policijai, kas pēc tam var apturēt vai pārmeklēt cilvēkus, izmantojot citu, formāli nesaistītu iemeslu.

Finanšu dati kļuva par pamatu apturēšanai

Viens no aprakstītajiem gadījumiem saistīts ar Kailsu Viljamu Olsonu, kurš brauca cauri Montānai. Vietējā policija viņu apturēja pēc PITT vienības ziņojuma par viņa finanšu datiem, taču oficiālais iegansts bija aizsegta automašīnas numura zīme.

Pēc apturēšanas Olsonam izvirzīja apsūdzības par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā un narkotiku izplatīšanas nolūku. Viņa automašīnā atradās kaņepju produkti, tostarp pārtikas izstrādājumi ar kaņepēm. Olsonis norādīja, ka tos bija ieguvis licencētā kaņepju saimniecībā Kalifornijā, kur viņš strādāja.

Izmeklēšanas memorandā, ko Olsonis nodeva žurnālistiem, Robežpatruļas aģents Metjū Felpss rakstīja, ka, pārbaudot Olsonu, tiesībsargu sistēmās pamanījis informāciju par “finanšu aktivitātes modeļiem, kas parasti saistīti ar nelegālu narkotiku apriti”. Felpss dokumentā norādīja, ka ir norīkots PITT vienībā Spokanē, Vašingtonas štatā.

Kritiķi apšauba “prognozējošās policijas” pamatotību

Prognozējošā policija mēģina identificēt iespējamu noziedzīgu darbību, analizējot plašākus modeļus bez tiešiem pierādījumiem par konkrētu noziegumu. Šāda pieeja jau iepriekš izraisījusi asas diskusijas, bet finanšu datu izmantošana atsevišķu cilvēku izsekošanai tiek vērtēta kā būtiska taktikas paplašināšana.

Demokrātijas un tehnoloģiju centra Drošības un uzraudzības projekta direktora vietnieks Džeiks Lapjūrsks sacīja, ka “patiesu pamatotu iemeslu nevar mākslīgi radīt”. Viņaprāt, Robežpatruļa izmanto tā dēvēto paralēlo konstruēšanu, lai noslēptu patieso iemeslu, kāpēc cilvēks tiek apturēts.

“Ja mēs nevaram jēgpilni pārskatīt un izvērtēt šīs sistēmas, mēs nevaram tām uzticēties,” sacīja Lapjūrsks.

Joprojām nav skaidrs, kā tieši Robežpatruļa iegūst un analizē amerikāņu finanšu aktivitātes datus. Aģentūra paziņoja, ka izmanto izlūkošanā balstītu analīzi un plānošanu, lai atbalstītu nacionālās drošības operācijas, sadalītu resursus un palīdzētu identificēt iespējamos draudus un personas, kas apdraud sabiedrības drošību.

Vienlaikus iestāde atteicās atklāt konkrētās metodes, informācijas avotus un citus procesa aspektus, pamatojot to ar operatīvās drošības apsvērumiem.