Ziemeļkorejas hakerus tur aizdomās par vairāk nekā 351 miljona dolāru nozagšanu no kriptovalūtu biržas Bitget serveriem kiberuzbrukumā, kas notika ceturtdien. Uzbrukums ir jaunākais plašajā augsta profila incidentu virknē, kas vērsta pret kriptovalūtu nozari.

Ja aplēse apstiprināsies, šī būs lielākā zināmā digitālās valūtas zādzība 2026. gadā. Tā pārspētu septembrī notikušu 340 miljonu dolāru uzlaušanu, kurā uzbrucējs atdeva visus nozagtos līdzekļus, izņemot 47 miljonus dolāru.

Bitget apturējusi kriptovalūtu izmaksas

Bitget ceturtdien un piektdien vairākos ierakstos platformā X paziņoja, ka uzbrukums bija saistīts ar neatļautu kriptovalūtu pārskaitīšanu no tā dēvētajiem karstajiem makiem. Tie ir internetam pieslēgti maki, kas paredzēti aktīvai tirdzniecībai.

Pēc incidenta birža apturēja kriptovalūtu izmaksas savā tīklā. Uzņēmums norādīja, ka tā lietotāju aizsardzības fondā atrodas 464 miljoni dolāru — summa, kurai būtu jāspēj segt zādzības radītās izmaksas. Bitget vadītāja Greisija Čena nepateica, kad izmaksas varētu tikt atjaunotas.

Aizdomas par Ziemeļkorejas hakeru grupām

Bitget izpilddirektore Greisija Čena sacīja, ka uzlaušanas un zādzības raksturs ir “ļoti līdzīgs zināmiem Ziemeļkorejas hakeru organizāciju modeļiem”. Šādas grupas iepriekš saistītas ar kriptovalūtu zādzībām, kā arī turētas aizdomās par atvērtā pirmkoda programmatūras mērķēšanu, lai masveidā uzbruktu cietušajiem un finansētu Ziemeļkorejas kodolieroču programmu.

Blokķēdes izlūkošanas uzņēmums TRM Labs lēš, ka Ziemeļkoreja līdz šim 2026. gadā ir atbildīga par aptuveni trim ceturtdaļām visu kriptovalūtu zādzību.