1513. gads — Balboa ierauga Kluso okeānu
Zelta meklējumu laikā pie Panamas krastiem Vasko Nunjess de Balboa kļuva par pirmo eiropieti, kurš ieraudzīja Kluso okeānu. Vietējie iedzīvotāji viņam bija pastāstījuši, ka no kāda tuvējā Dariēnas kalna iespējams saskatīt lielu jūru. Uzkāpis virsotnē, Balboa bija pārsteigts par plašo ūdens klajumu.
Viņš pasludināja okeānu un visas tā piekrastes par Spānijas īpašumu. Drīz pēc tam spāņi sāka nežēlīgi iekarot civilizācijas Dienvidamerikas rietumu piekrastē.
1777. gads — britu spēki ieņem Filadelfiju
Amerikas revolucionārā kara laikā britu spēki ieņēma Filadelfiju. Tobrīd pilsēta bija Amerikas galvaspilsēta un lojālistu atbalsta centrs. Ieņemot to, briti cerēja ar lojālistu palīdzību izprovocēt Džordžu Vašingtonu uz kauju un pilnībā sakaut Kontinentālo armiju.
Britu okupācijas laikā Filadelfijā trūka svarīgu preču, bet pilsētas iedzīvotāji bieži piedzīvoja kareivju nežēlīgu izturēšanos. Britu spēki pilsētu pameta 1778. gada jūnijā, jo tās ieņemšana nebija devusi stratēģisku ieguvumu.
1897. gads — piedzimst Viljams Folkness
Ņūolbanijā, Misisipi štatā, piedzima ražīgais rakstnieks Viljams Folkness, kurš joprojām tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem amerikāņu literatūras autoriem. Viņš saņēma Pulicera balvu daiļliteratūrā par romāniem A Fable un The Reivers, lai gan visbiežāk viņu saista ar darbu The Sound and the Fury.
Savas 43 gadus ilgās karjeras laikā Folkness uzrakstīja 19 romānus, 125 īsos stāstus, 20 scenārijus un sešus dzejas krājumus. Viņš nomira 1962. gadā.
1960. gads — mirst Emīlija Posta
Ņujorkas dzīvoklī 87 gadu vecumā nomira slavenā etiķetes eksperte Emīlija Posta. Viņa bija uzaugusi turīgā Baltimoras ģimenē un pusaudzes gados mācījās Ņujorkas meiteņu skolā.
Posta sākotnēji pievērsās romānu rakstīšanai, taču 50 gadu vecumā sarakstīja grāmatu par etiķeti, kas kļuva par tūlītēju bestselleru. Grāmatas panākumi viņai atnesa laikraksta sleju, ko ik dienu publicēja vairāk nekā 200 periodiskie izdevumi. Kopš tā laika Posta kļuva pazīstama kā vadošā amerikāņu autoritāte etiķetes jautājumos.
1963. gads — Valachi publiski atzīst mafijas pastāvēšanu
Džo Valachi kļuva par pirmo cilvēku, kurš pārkāpa itāļu izcelsmes amerikāņu mafijas slepeno klusēšanas kodeksu jeb omertà un publiski atzina šīs organizācijas pastāvēšanu. Valachi bija Ņujorkas Dženovēzes noziedzīgās ģimenes loceklis, un 1959. gadā viņu notiesāja par heroīna tirdzniecību.
Atrodoties ieslodzījumā, viņš nogalināja citu ieslodzīto, jo uzskatīja, ka šo cilvēku nogalināt viņu bija nosūtījis viņa priekšnieks Vito Dženovēze. Baidoties, ka paša noziedzīgā ģimene vēlas viņa nāvi, un saskaroties ar mūža ieslodzījumu par slepkavību, Valachi liecināja Senāta komitejā, iespējams, cerot panākt sev izdevīgu vienošanos. Liecināšanas laikā viņš kļuva par pirmo mafijas locekli tās vēsturē, kurš atzina, ka šāda slepena sabiedrība vispār pastāv.
1980. gads — mirst Džons Bonems
32 gadu vecumā nomira grupas Led Zeppelin bundzinieks Džons Bonems. Viņš miegā aizrijās ar vemšanas masām pēc dienas, kurā bija pārmērīgi lietojis alkoholu.
Šodiena Vēsturē
Šodiena Vēsturē
Šodiena Vēsturē