1828. gads: nogalināts Šaka Zulu
Dienvidāfrikas Zulu karalistes dibinātāju un vadoni Šaku nogalina viņa pusbrāļi. Pēc kļūšanas par vadoni 1816. gadā Šaka pierādīja sevi kā spēcīgu militāro līderi, un zuli drīz sāka iekarot kaimiņu ciltis un paplašināt savas zemes.
Pēc Šakas mātes nāves 1827. gadā viņu pārņēma dziļas skumjas un garīgas veselības problēmas. Viņš sāka nogalināt savus ļaudis, tāpēc pusbrāļi Dingane un Mhlangana viņu nogalināja, lai aizsargātu Zulu tautu.
1906. gads: piedzimst Ilze Koha
Drēzdenē, Vācijā, piedzimst koncentrācijas nometnes apsardze un nacistu kara noziedzniece Ilze Koha. Otrā pasaules kara laikā viņa bija pazīstama ar iesauku “Būhenvaldes ragana” īpaši nežēlīgās izturēšanās pret ieslodzītajiem dēļ. Koha tika arī apsūdzēta nogalināto ieslodzīto tetovētās ādas ņemšanā kā suvenīros.
Pēc kara Kohai piesprieda mūža ieslodzījumu smaga darba nometnē, kur viņa 1967. gadā pati sev atņēma dzīvību.
1975. gads: Sāra Džeina Mūra mēģina nogalināt prezidentu Džeraldu Fordu
45 gadus vecā grāmatvede Sāra Džeina Mūra no Rietumvirdžīnijas ar radikāliem politiskajiem uzskatiem Sanfrancisko mēģina nogalināt ASV prezidentu Džeraldu Fordu. Slepenais dienests viņu bija izmeklējis jau iepriekšējā gadā, bet dienu pirms atentāta mēģinājuma viņai pat tika izvirzītas apsūdzības par nelikumīgu ieroča glabāšanu. Tomēr viņa netika uzskatīta par draudu.
Pēc tam, kad policija 21. septembrī konfiscēja viņas ieroci, nākamajā rītā Mūra iegādājās jaunu un izšāva uz prezidentu, kurš atradās pūlī pie viesnīcas “St. Francis”. Viņa mērķim aizšāva garām, tika arestēta un drīz notiesāta uz mūžu. 2007. gadā viņu atbrīvoja.
1980. gads: sākas Polijas kustība “Solidaritāte”
Polijas kustība “Solidaritāte” sākas ar 36 reģionālo arodbiedrību delegātu tikšanos Gdaņskā. Tā kā strādnieku kustība bija izveidojusies 20. gadsimta 70. gados, un sākotnēji cīnījās pret gadiem ilgušo algu stagnāciju un negodīgu darba praksi.
20. gadsimta 80. gados “Solidaritāte” kļuva par pretkomunistisku sociālo kustību, kas Polijā ieguva plašu popularitāti. Pēc gadiem ilgas Polijas valdības represīvas vēršanās pret kustību “Solidaritāte” galu galā veicināja padomju ietekmes izbeigšanos un atvēra ceļu daļēji brīvām vēlēšanām.
2006. gads: Kasija Džo Stodarta tiek nogalināta tā dēvētajā “Kliedziena slepkavībā”
Vidusskolnieci Kasiju Džo Stodartu viņas klasesbiedri Braiens Dreipers un Torejs Adamčiks nodur mazā Aidaho štata pilsētiņā. Stodarta pieskatīja tantes un tēvoča māju, kad abi 16 gadus vecie puiši pēkšņi ielauzās mājā un viņu nodūra, turklāt nofilmēja savu noziegumu.
Viņi apgalvoja, ka nogalināt Stodartu viņus iedvesmojusi filma “Scream”, kā arī Kolumbainas skolas šāvēji Ēriks Heriss un Dilans Klebolds. Galu galā Dreiperam un Adamčikam par Stodartas slepkavību piesprieda mūža ieslodzījumu.
Šodiena Vēsturē
Šodiena Vēsturē
Šodiena Vēsturē