1792. gads: sākas Baltā nama celtniecība

Vašingtonā, ASV, ielikts pirmais Baltā nama pamatakmens. Ēka tolaik tika dēvēta par “Prezidenta namu” un kļuva par pirmo publisko ēku, ko uzcēla jaunajā valsts galvaspilsētā. Rezidenci projektēja īru izcelsmes arhitekts Džeimss Hobans, par paraugu izmantojot Leinster House Dublinā, kur šodien atrodas Īrijas parlaments.

Lielāko daļu būvdarbu veica paverdzināti un brīvi afroamerikāņi kopā ar Eiropas imigrantiem, no kuriem vairumam nebija pilsonības. Astoņus gadus pēc būvdarbu sākuma Džons Adamss kļuva par pirmo prezidentu, kurš apmetās Baltajā namā. Šo tradīciju vēlāk turpināja viņa pēcteči.

1925. gads: dzimusi Mārgareta Tečere

Linkolnšīrā, Anglijā, piedzima Mārgareta Hilda Robertsa, kura vēlāk kļuva pazīstama kā Mārgareta Tečere. Viņa bija pirmā sieviete Lielbritānijas premjerministra amatā un, sākot ar 1979. gadu, uzvarēja trijās vēlēšanās pēc kārtas.

Tečere īstenoja vairākas konservatīvas reformas, tostarp uzņēmējdarbības regulējuma mazināšanu, valstij piederošu uzņēmumu privatizāciju un arodbiedrību, piemēram, Nacionālās ogļraču savienības, ietekmes vājināšanu. 1982. gadā viņa vadīja valsti Folklendu kara laikā, nostiprinot savu varu līdz desmitgades beigām un iegūstot iesauku “Dzelzs lēdija”.

1945. gads: mirst Miltons Heršijs

Heršijā, Pensilvānijas štatā, 88 gadu vecumā no pneimonijas nomira Miltons Heršijs. Viņš bija uzņēmuma Hershey dibinātājs un, izstrādājot jaunu šokolādes formulu, kas ļāva to transportēt lielos attālumos, neizkausējot, iepazīstināja pasauli ar tādiem saldumiem kā Hershey’s Kiss.

Milton Hershey
Foto avots: allthatsinteresting.com · avots ↗

Heršijs nopelnīja miljonus, taču vēlāk ievērojamu daļu savas bagātības izmantoja labdarībai. Viņš nodibināja Heršijas pilsētu un izveidoja atrakciju parku, lai uzņēmuma darbiniekiem būtu ērtāki dzīves apstākļi. Tāpat viņš izveidoja skolu bāreņiem; Miltona Heršija skola arī mūsdienās apkalpo ģimenes ar zemiem ienākumiem.

1972. gads: Herberts Malins nogalina savu pirmo upuri

Herberts Malins nogalināja savu pirmo upuri — 55 gadus veco Lorensu “Vaijtiju” Vaitu. Viņš ar beisbola nūju iesita Vaitam pa galvu un vēlāk apgalvoja, ka upuris izskatījies pēc Bībeles Jonas un telepātiski viņam teicis: “Nogalini mani, lai citi tiktu izglābti.”

Uzskatot, ka cilvēku upurēšana var novērst postošu zemestrīci, nākamo četru mēnešu laikā Malins nogalināja vēl 12 cilvēkus. Viņu arestēja 1973. gada februārī pēc tam, kad liecinieks bija redzējis viņu nogalinām 13. upuri. Vēlāk Malinam piesprieda mūža ieslodzījumu.

2010. gads: pēc 69 dienām izglābti Čīles kalnrači

Pēc 69 dienām tika izglābti 33 kalnrači, kuri bija iesprostoti Sanhosē zelta un vara raktuvēs netālu no Santjago, Čīlē. Aptuveni divus mēnešus iepriekš viņi nonāca pazemē pēc raktuves iebrukšanas.

Vīriešiem izdevās izdzīvot pazemes avārijas patvertnē, kur glābēji viņiem nogādāja pārtiku un ūdeni. Gandrīz visi kalnrači bija labā veselības stāvoklī un pēc izglābšanas necieta no ilgtermiņa fiziskām sekām, ko būtu izraisījusi atrašanās raktuvēs.