Kāds vīrietis vērsies pēc attiecību padoma, jo jūtas nostādīts otrajā vietā partneres darba priekšā. Viņš apgalvo, ka draudzene pēdējā laikā piecas reizes pārtraukusi viņu intīmos brīžus, lai pieņemtu darba zvanus no klientiem vai priekšnieka.

Vissāpīgākais gadījums esot noticis viņa dzimšanas dienā. Vīrietis bija sarīkojis romantisku vakaru ar maltīti, dzirkstošo dzērienu un agru nakšņošanu divatā. Pāris kopīgi iegājis dušā, bet vēlāk, kad abi jau gatavojušies tuvībai, partneres telefons sācis vibrēt. Viņš lūdzis zvanu ignorēt, taču sieviete pamanījusi, ka zvana viņai īpaši nozīmīgs klients, un tomēr atbildējusi.

Vīrietis pēc tam juties pazemots un vīlies. Kad viņš mēģinājis izteikt neapmierinātību, draudzene viņu nosaukusi par nereālistisku. Viņš nesaprot, kāpēc attiecībās darba pienākumi tiek nostādīti augstāk par savstarpēju cieņu un kopā pavadīto laiku.

Jūtas nevēlams partneres profesionālajā vidē

Viņa satraukumu pastiprina arī tas, ka viņš neesot iesaistīts partneres sociālajā dzīvē darbā. Vīrietis stāsta, ka nav aicināts uz pēc darba pasākumiem vai svinībām un nav saticis nevienu no cilvēkiem, ar kuriem draudzene ik dienu strādā. Savukārt mājās viņš jūtas vajadzīgs galvenokārt praktiskiem pienākumiem — lai sagādātu ēdienu un paņemtu ķīmisko tīrītavu pasūtījumus.

Drīzumā paredzēts liels labdarības pasākums, taču arī uz to viņš nav uzaicināts. Vīrietis pieļauj, ka draudzenei varētu nepatikt viņa darbs pašvaldībā vai arī tas, ka viņš neatbilst viņas profesionālās vides priekšstatiem par prestižu.

Viņš atceras arī kādu vakariņu reizi restorānā. Draudzene pēkšņi kļuvusi satraukta, pieprasījusi viņam nekavējoties doties ārā un iedarbināt automašīnu. Viņa samaksājusi rēķinu, bet pēc tam ilgi nenākusi ārā. Vīrietim radies iespaids, ka restorānā ieradies kāds no viņas darbavietas un partnere nevēlējusies, lai viņus redz kopā.

Ieteikums — skaidri novilkt robežu

Situāciju sarežģī iespējamās pārmaiņas darbā: draudzene paziņojusi, ka priekšnieks vēlas viņai uzticēt jauna biroja vadīšanu Mančestrā. Tas nozīmētu, ka pāris nākotnē redzētos vēl retāk.

Attiecību konsultante, kas sniedza atbildi uz vīrieša vēstuli, uzsvēra, ka profesionālas ambīcijas pašas par sevi nav problēma, taču tām nevajadzētu pilnībā izstumt partneri no cilvēka dzīves. Viņas ieskatā vīrietim ir pamats justies necienītam, ja viņš tiek slēpts, atstumts un viņa vajadzības regulāri tiek ignorētas.

Konsultante mudināja viņu neļaut sevi pārliecināt, ka šāda attieksme ir normāla, un atklāti pateikt, ka vairs nevēlas būt otrās šķiras cilvēks attiecībās. Viņas vērtējumā attiecībās starp abiem, iespējams, vairs nav ne mīlestības, ne savstarpējas cieņas, tāpēc godīgākais risinājums varētu būt šķirties un meklēt attiecības, kurās abi partneri jūtas novērtēti.