Alumīnijs no metāla, kas 1880. gados bija vērtīgāks par zeltu, ir kļuvis par otru visplašāk izmantoto metālu pasaulē — to lietojuma ziņā apsteidz tikai dzelzs. Tomēr aptuveni 140 gadu laikā alumīnija ražošanas pamatprincips lielākoties nav mainījies. Tas rada būtisku klimata problēmu: tikai pati ķīmiskā reakcija, vēl neņemot vērā rūdas ieguves, transporta, elektroenerģijas ražošanas un citu posmu emisijas, rada aptuveni 1,5 kilogramus CO₂ uz katru saražoto alumīnija kilogramu.
Hydro pētnieki sadarbībā ar SINTEF un NTNU ir izstrādājuši alternatīvu procesu HalZero, kas teorētiski varētu pilnībā novērst šīs tiešās emisijas. Komanda nesen pirmoreiz ieguva alumīniju, izmantojot jauno tehnoloģiju, tādējādi demonstrējot, ka tās pamatā esošā elektroķīmija darbojas ne tikai laboratorijas eksperimentos.
Kāpēc alumīnija ražošana rada CO₂
Alumīnijs ir plaši izplatīts Zemes garozā, taču dabā tas nav sastopams tīra metāla veidā. Tas ir ķīmiski saistīts ar citiem elementiem minerālos, īpaši boksīta rūdā. Pēc boksīta pārstrādes iegūst alumīnija oksīdu jeb alumīniju.
Lai no šī oksīda iegūtu metālu, gandrīz visā primārā alumīnija ražošanā joprojām izmanto 1886. gadā izstrādāto Hall–Héroult elektrolīzes procesu. Alumīnija oksīdu izšķīdina izkausētā elektrolītā, kas parasti balstīts uz kriolītu, temperatūrai tuvojoties 1000 °C. Pēc tam caur maisījumu laiž spēcīgu elektrisko strāvu, izmantojot oglekļa elektrodus. Ķīmiskā reakcija atdala alumīniju no skābekļa, ar kuru tas bijis saistīts.
Izkausētais alumīnijs sakrājas elektrolīzes vannas apakšā, bet atbrīvotais skābeklis reaģē ar oglekļa anodiem, veidojot CO₂, kas nonāk atmosfērā. Šīs reakcijas laikā oglekļa anodi pakāpeniski tiek patērēti un periodiski jāmaina. Tādēļ emisijas nav iespējams novērst, vienkārši visu procesu darbinot ar atjaunojamo elektroenerģiju — CO₂ šeit rodas pašas ķīmiskās reakcijas dēļ.
Viena no iespējamām pieejām būtu CO₂ uztveršana, pirms tas izplūst atmosfērā, taču arī tas ir sarežģīti. Tradicionālo kausētavu izplūdes gāzes sajaucas ar lielu ventilācijas gaisa daudzumu, tāpēc CO₂ koncentrācija tajās ir aptuveni 1%. Tik atšķaidītas gāzes atdalīšana un uztveršana ir tehniski grūta un dārga.
HalZero maina pašu ķīmisko procesu
Hydro risinājums paredz nevis mēģināt uzlabot tradicionālās ražošanas izplūdes gāzu uztveršanu, bet gan pilnībā mainīt procesa ķīmiju. HalZero sistēmā alumīnija oksīdu vispirms ķīmiskā reakcijā, ko sauc par hlorēšanu, pārvērš alumīnija hlorīdā. Pēc tam alumīnija hlorīdu pakļauj elektrolīzei, kur elektriskā strāva to sadala tīrā alumīnijā un hlora gāzē.
Atšķirībā no tradicionālā procesa, kurā atbrīvotais skābeklis reaģē ar oglekļa anodiem un veido CO₂, alumīnija hlorīda elektrolīzes blakusprodukts ir hlors. Hydro paredz šo hloru savākt un novadīt atpakaļ hlorēšanas posmā, lai to atkārtoti izmantotu jauna alumīnija hlorīda ražošanai. Tādējādi hlors sistēmā nepārtraukti cirkulētu slēgtā ciklā.
Arī hlorēšanas posmā tiek izmantots ogleklis un rodas CO₂. Tomēr Hydro ir izstrādājis risinājumu, ar kuru šo gāzi paredzēts uztvert un pārvērst oglekļa monoksīdā jeb CO. Pēc tam CO atkal tiek izmantots ķīmiskajā procesā. Tādējādi hloram un ogleklim būtu atsevišķi slēgti cirkulācijas cikli, bet CO₂ pārvēršanas procesā papildus izdalītos skābeklis.
Ja viss process darbotos, kā iecerēts, oglekļa nepārtraukta cirkulācija ļautu novērst tiešās CO₂ emisijas gan alumīnija elektrolīzē, gan tradicionālo oglekļa anodu ražošanā. Teorētiskais rezultāts būtu alumīnija ražošana, kurā CO₂ vietā izdalās skābeklis.
Pirmais alumīnijs iegūts Norvēģijas izmēģinājumu rūpnīcā
Ideja alumīniju ražot, elektrolizējot alumīnija hlorīdu, nav pilnīgi jauna. Kā norādījis SINTEF pētniecības vadītājs Egils Skybakmoens, ASV alumīnija ražotājs Alcoa līdzīgu procesu izmēģināja jau 20. gadsimta 80. gados. Hydro kopš tā laika šo pieeju ir pārskatījis un attīstījis, pēdējo desmitgadi veltot sava patentētā procesa izstrādei.
Galvenais izaicinājums bijis pārvērst ķīmisko koncepciju praktiskā ražošanas sistēmā, kas spētu darboties nepārtraukti, pārstrādāt gāzes un ilgtermiņā konkurēt ar tradicionālajām alumīnija kausētavām. Pēc desmit gadu darba Hydro pētnieki pagājušajā mēnesī uzņēmuma pētniecības un izmēģinājumu objektā Porsgrunnā, Norvēģijā, pirmoreiz ieguva alumīniju no alumīnija hlorīda, izmantojot HalZero elektrolīzes tehnoloģiju.
Ar šo rezultātu uzņēmums apliecināja, ka procesa centrālā elektrolīzes tehnoloģija darbojas ārpus laboratorijas mēroga eksperimentiem. “Tas ir svarīgs pagrieziena punkts Hydro un Norvēģijas tehnoloģiju un pētniecības kopienām, kā arī nozīmīgs solis HalZero izstrādē,” paziņoja Hydro prezidents un izpilddirektors Eivinds Kalleviks.
Bezemisiju solījums vēl nav pierādīts
Neraugoties uz nosaukumu, HalZero pašlaik vēl nenodrošina alumīnija ražošanu bez emisijām. Hydro atzīst, ka eksperimentālais process joprojām rada CO₂, jo pētnieki vēl nav integrējuši un praktiski demonstrējuši visus posmus, kas nepieciešami oglekļa uzturēšanai slēgtā ciklā. Īpaši vēl nav pārbaudīts process, kurā uztvertais CO₂ tiktu pārvērsts atkārtoti izmantojamā CO.
Uzņēmums nav publiskojis arī detalizētus datus par eksperimentā saražotā alumīnija daudzumu un tīrību, kā arī par demonstrācijas enerģijas patēriņu. Tas nozīmē, ka pašreizējais rezultāts apliecina procesa pamatprincipu, bet vēl neļauj spriest par tehnoloģijas komerciālo gatavību vai tās faktisko emisiju bilanci pilnā ražošanas ciklā.
Sākotnējie aprēķini tomēr esot daudzsološi no ekonomiskā viedokļa. Pēc Skybakmoena teiktā, līdzšinējie pētījumi un izmēģinājumi liecina, ka rūpnieciska mēroga HalZero rūpnīcai varētu būt nepieciešams aptuveni tikpat daudz enerģijas un kapitālieguldījumu kā tradicionālai alumīnija kausētavai. Ja šīs prognozes apstiprināsies, tehnoloģija varētu likvidēt tiešās procesa emisijas, būtiski nepalielinot alumīnija ražošanas izmaksas.
Tomēr šie apgalvojumi vēl jāapstiprina rūpnieciskā mērogā. HalZero risina emisijas, kas rodas pašā ķīmiskajā procesā, nevis visā alumīnija ražošanas piegādes ķēdē. Kopējās emisijas šajā ķēdē tiek lēstas aptuveni 14,8 kg CO₂ ekvivalenta uz katru alumīnija kilogramu, tāpēc pat pilnībā veiksmīgs HalZero process pats par sevi nenovērstu ieguves, transporta, elektroenerģijas un citu posmu radīto ietekmi.
Nākamais solis — integrēts rūpnieciska mēroga pilots
Hydro nākamajā posmā plāno izveidot daudz lielāku rūpnieciskās koncepcijas pilotiekārtu, kurā visi HalZero posmi tiktu apvienoti vienā integrētā ražošanas sistēmā. Pašreizējā objektā dažādie procesi tiek pārbaudīti atsevišķi, bet jaunā pilotiekārta ļautu izpētīt to kopīgu darbību apstākļos, kas būtu tuvāki īstai alumīnija kausētavai.
Šajā posmā būtu jādemonstrē nepārtraukta alumīnija ražošana, vienlaikus pārstrādājot hloru un oglekli un neizlaižot CO₂ atmosfērā. Projekta plānošanai un iespējamības izpētei Hydro ir saņēmis papildu 82 miljonus Norvēģijas kronu jeb aptuveni 8 725 000 ASV dolāru no Enova — Norvēģijas valsts uzņēmuma. Pilotiekārtu paredzēts būvēt Norvēģijas Grenlandes reģionā, ja tiks saņemts galīgais būvniecības apstiprinājums.
Pat tad, ja projekts noritēs atbilstoši plānam, pirms HalZero būs gatavs komerciālai ieviešanai, būs nepieciešami vēl vairāki testēšanas, izstrādes un pilotēšanas gadi. Tas ir saprotami, ņemot vērā, ka tehnoloģijas mērķis ir mainīt 140 gadus izmantotu alumīnija ražošanas standartu.
HalZero ir daļa no Hydro plāna līdz 2050. gadam panākt neto nulles oglekļa emisijas alumīnija ražošanā. Lai gan tehnoloģija galvenokārt tiek izstrādāta jaunām alumīnija ražotnēm, uzņēmums cer, ka nākotnē ar to varētu aizstāt arī novecojušas ražošanas līnijas jau esošajās kausētavās.
Tehnoloģijas
Tehnoloģijas
Tehnoloģijas