Lielbritānijai otrdien, 1. septembrī, stājusies spēkā pilna dalība Visaptverošajā un progresīvajā Klusā okeāna partnerības nolīgumā jeb CPTPP. Pēdējā no 11 pakta valstīm, kas apstiprināja Apvienotās Karalistes pievienošanos, bija Kanāda — tā ratificēja vienošanos jūlijā.

Londona nolīgumu parakstīja 2023. gadā Riši Sunaka valdības laikā, savukārt tā ieviešana sākās nākamajā gadā, dalībvalstīm pakāpeniski apstiprinot bloka paplašināšanu. CPTPP apvieno Austrāliju, Bruneju, Kanādu, Čīli, Japānu, Malaiziju, Meksiku, Jaunzēlandi, Peru, Singapūru un Vjetnamu. Šo valstu kopējais ekonomikas apjoms 2025. gadā bijis tuvu 10 triljoniem sterliņu mārciņu.

Valdības aplēses paredz, ka pakts Lielbritānijas ekonomikai ilgtermiņā ik gadu varētu dot aptuveni divus miljardus mārciņu. Tirdzniecības ministrs lords Anass Sarvars norādīja, ka pilna piekļuve CPTPP paver britu uzņēmumiem iespējas strauji augošos pasaules tirgos — gan pārdodot pārtiku un dzērienus, gan konkurējot par publiskajiem iepirkumiem. Viņš uzsvēra, ka mērķis ir veicināt izaugsmi un darba vietu radīšanu visā valstī.

Vieglāka piekļuve tirgiem un ilgāki komandējumi

Lielbritānijai jau iepriekš bija divpusēji tirdzniecības nolīgumi ar deviņām no 11 CPTPP dalībvalstīm; izņēmumi bija Malaizija un Bruneja. Tomēr valdība uzskata, ka dalība kopējā blokā padziļinās esošās vienošanās un vienkāršos noteikumus uzņēmējiem.

Amatpersonu sniegtā informācija liecina, ka 99% pašreizējā Lielbritānijas preču eksporta uz CPTPP valstīm varēs piemērot nulles tarifus. Piena produktu ražotājiem paredzētas plašākas eksporta iespējas Kanādā, Čīlē, Japānā un Meksikā, bet liellopu, cūkgaļas un mājputnu gaļas ražotājiem solīta labāka piekļuve Meksikas tirgum.

Viens no praktiskajiem jaunumiem attiecas uz uzņēmumu pārstāvju pārvietošanos. Kvalificētiem korporatīvajiem apmeklētājiem no Lielbritānijas, kuri dodas uz Kanādu, tagad varēs atļaut uzturēties līdz sešiem mēnešiem. Iepriekš ierobežojums bija 90 dienas jebkurā sešu mēnešu periodā.

Kritiķi: ieguvums neaizstās Eiropas tirgu

Pakta spēkā stāšanās vienlaikus atjaunojusi politisko strīdu par Brexit ekonomiskajām sekām. Eiropas kustības Apvienotajā Karalistē vadītājs Maiks Galsvortijs atzina, ka divi miljardi mārciņu gadā ir vērā ņemams ieguvums, taču norādīja: pat ja šāds apjoms tiktu sasniegts aptuveni 15 gadu laikā, tas nesedzot zaudējumus, kas radušies pēc izstāšanās no ES vienotā tirgus.

Kritiķi atsaucas uz aplēsēm, ka Brexit dēļ Lielbritānijas preču eksports gadā sarucis par 11,7 miljardiem mārciņu. Viņi arī norāda uz Budžeta atbildības biroja vērtējumu, ka aiziešana no ES vienotā tirgus ilgākā laikā samazina iekšzemes kopproduktu par aptuveni 4%, kas atbilstot apmēram 120 miljardiem mārciņu gadā.

Eiropas Savienības atbalstītāji uzsver, ka tālu esošu tirgu nolīgumi nevar aizstāt tirdzniecības ērtības ar Lielbritānijas tuvākajiem un lielākajiem partneriem Eiropā. Liberāldemokrātu tirdzniecības pārstāvis Džošua Reinoldss aicinājis valdību koncentrēties uz pievienošanos ES muitas savienībai un atgriešanos vienotajā tirgū.

Diskusija skar arī Leiboristu politiķa Endija Bērnema nostāju. Viņš paudis, ka ievēros Kīra Stārmera noteiktās robežlīnijas — necentīsies atkārtoti pievienoties ES, vienotajam tirgum vai muitas savienībai un neatjaunos brīvu personu pārvietošanos. Organizācija Best for Britain tikmēr atsaucas uz Frontier Economics modelējumu, saskaņā ar kuru dalība ES Lielbritānijai varētu sniegt vismaz 92 miljardu mārciņu ieguvumu.

Tādējādi CPTPP dalība valdībai ir nozīmīgs Brexit laika tirdzniecības politikas rezultāts, savukārt pretiniekiem — vēl viens arguments, ka jaunie nolīgumi ārpus Eiropas nespēj līdzvērtīgi aizstāt ciešākas ekonomiskās saites ar ES.