Klimata pārmaiņas parasti saista ar temperatūras paaugstināšanos, ekstremāliem laikapstākļiem un dabas zaudējumiem. Taču sasilšanai ir arī mazāk pamanāmas sekas — tā var ietekmēt cilvēku garīgo veselību un uzvedību.
Jaunā video materiālā aplūkots, kā karstuma iedarbība ietekmē psihisko stāvokli. Tajā izmantoti Vašingtonas štata universitātes neirozinātnieces Kim Meidebauers pētījumi. Viņa pēta saikni starp karstumu, emocijām un uzvedību.
Karstums ietekmē ne tikai ķermeni
Paaugstināta temperatūra organismam rada fizioloģisku slodzi. Karstuma apstākļos ķermenim jāstrādā intensīvāk, lai saglabātu normālu temperatūru, un tas var ietekmēt miegu, pašsajūtu, uzmanību un spēju regulēt emocijas.
Šādos apstākļos cilvēkiem var būt grūtāk apdomāt rīcības sekas vai kontrolēt impulsīvas reakcijas. Tas nenozīmē, ka karstums automātiski izraisa noteiktu uzvedību, tomēr tas var kļūt par papildu slodzi cilvēkiem, kuri jau saskaras ar stresu, miega trūkumu vai citām veselības problēmām.
Rakstā uzsvērts, ka šī ir daļa no plašākas klimata pārmaiņu ietekmes uz veselību. Pasaulei kļūstot siltākai, mainās ne tikai vide, bet arī apstākļi, kuros cilvēka ķermenis un smadzenes ikdienā darbojas.
Sasilšana palielina veselības riskus
Ekstremāls karstums nākotnē kļūs arvien biežāks. ASV dienu skaits, kad temperatūra pārsniedz 105 grādus pēc Fārenheita jeb aptuveni 40,6 grādus pēc Celsija, klimata pārmaiņu dēļ var trīskāršoties. Tas var ietekmēt gandrīz visas veselības jomas.
Karstums nav vienīgais risks. Klimata pārmaiņas veicina arī biežākus un plašākus savvaļas ugunsgrēkus. Pētījumi liecina, ka to radītais gaisa piesārņojums var izraisīt būtisku sirdslēkmju, priekšlaicīgu dzemdību un agrīnas nāves gadījumu pieaugumu.
Mainīsies arī pārtikas sistēma. Siltāks klimats var pārveidot lauksaimniecības apstākļus un ietekmēt to, kādi pārtikas produkti būs pieejami nākotnē. Tādējādi klimata pārmaiņu ietekme uz veselību veidojas no vairākiem savstarpēji saistītiem riskiem — karstuma, gaisa kvalitātes, pārtikas un infekciju izplatības.
Pētnieki vienlaikus meklē veidus, kā sabiedrībai pielāgoties siltākai nākotnei. Lai mazinātu riskus, nepieciešams labāk izprast, kā vides pārmaiņas ietekmē gan ķermeni, gan smadzenes, kā arī laikus sagatavot veselības aprūpes un sabiedrības aizsardzības pasākumus.
Zinātne
Zinātne
Zinātne