Kas notiktu, ja Zeme pēkšņi kļūtu tik maza kā Plutons? Šis ir hipotētisks scenārijs, kurā mainītos planētas atmosfēra, temperatūra, gravitācija un ūdens krājumi. Plutons atrodas Saules sistēmas nomalē, aiz Neptūna orbītas. Savulaik to uzskatīja par planētu, taču 2006. gadā zinātnieki to pārklasificēja par pundurplanētu, jo Plutons nav pietiekami masīvs, lai gravitācijas ziņā dominētu savā orbītā. Tā diametrs ir tikai aptuveni divas trešdaļas no Mēness diametra.
Cilvēkiem uz sarukušās Zemes trūktu vietas un gaisa
Ja Zeme būtu tik maza kā Plutons, uz tās joprojām būtu jāietilpst aptuveni astoņiem miljardiem cilvēku. Visiem nāktos dzīvot teritorijā, kas būtu nedaudz lielāka par Krieviju, turklāt 71% šīs platības aizņemtu okeāni. Ar to teorētiski pietiktu, taču tikai ļoti knapi. Katram cilvēkam būtu aptuveni pusotra tenisa korta liela teritorija, neņemot vērā slimnīcām, lidostām, ceļiem un citai infrastruktūrai vajadzīgo vietu.
Pēc apdzīvoto teritoriju izbūves telpas kļūtu vēl mazāk. Turklāt daļa zemes nebūtu piemērota dzīvošanai, jo to aizņemtu tuksneši, kalni un citi neapdzīvojami apgabali. Tādēļ ar teorētisko platību visiem cilvēkiem nebūtu iespējams nodrošināt ērtus dzīves apstākļus.
Vienlaikus daudz vieglāk būtu atrauties no zemes. Viens lēciens varētu pacelt cilvēku gandrīz 7,6 metru augstumā un ilgt aptuveni desmit sekundes, ļaujot plaši pārskatīt horizontu. Mazākas berzes dēļ cilvēki varētu skriet ātrāk, taču uz slidenām virsmām būtu viegli zaudēt līdzsvaru un aizlidot tālu, jo vājā gravitācija nespētu pietiekami noturēt ķermeni pie zemes.
Uz šādas pundurplanētas būtu arī ļoti zems gaisa spiediens. Neatkarīgi no atrašanās vietas sajūtas līdzinātos stāvēšanai kalnā aptuveni 5000 metru jeb 16 404 pēdu augstumā. Skābekļa trūkuma dēļ cilvēki pastāvīgi cīnītos par elpu. Labākajā gadījumā tas izraisītu reiboni, bet smagākos gadījumos augstuma slimība varētu beigties letāli.
Vājā gravitācija nespētu noturēt ūdeni
Tomēr galvenā problēma būtu nevis cilvēku izvietošana, bet gan tas, ka tik maza planēta, visticamāk, nespētu saglabāt ūdeni uz savas virsmas. 2019. gada Hārvarda pētījumā secināts, ka planētai vajadzīga vismaz 2,7% Zemes masas, lai uz tās virsmas noturētu ūdeni. Ja Zeme jau pirms aptuveni 4,5 miljardiem gadu būtu izveidojusies Plutona izmērā, tai nebūtu izveidojušies mūsdienu plašie okeāni.
Šādā scenārijā mainītos arī attiecības ar Mēnesi. Plutona lielākais pavadonis Hārons neapriņķo Plutonu tādā veidā, kā Mēness apriņķo Zemi. Abi ķermeņi ir savstarpēji saistīti ar paisuma un bēguma spēkiem, tādēļ vienmēr vērsti viens pret otru ar vienu un to pašu pusi. Ja Zeme būtu pundurplanētas izmērā, tā līdzīgā veidā varētu pastāvīgi būt vērsta pret Mēnesi. Šādu stāvokli noteiktu kopīgais masas centrs un abu ķermeņu savstarpējā gravitācijas mijiedarbība.
Atdzišana varētu apturēt tektoniku un vājināt magnētisko aizsardzību
Ja Zeme būtu izveidojusies tik maza, tās iekšējais kodols būtu daudz vēsāks. Tas varētu nozīmēt, ka vairs nenotiktu ierastā tektonisko plātņu kustība un zemestrīces kļūtu retas vai izzustu. Vulkāni šādā pasaulē varētu pārvērsties par nekaitīgiem kalniem.
Tomēr kodola atdzišana radītu arī nopietnu risku. Ja planētas ārējais kodols vairs nebūtu pietiekami karsts un šķidrs, varētu vājināties ģeodinamo process, kas saistīts ar Zemes magnētisko lauku. Bez šīs aizsardzības Saules starojums daudz smagāk ietekmētu planētas vidi, padarot to vēl mazāk piemērotu dzīvībai.
Ja Zeme tikai saruktu, gravitācija kļūtu postoša
Atšķirīgs būtu scenārijs, ja Zeme nebūtu izveidojusies Plutona izmērā, bet pēkšņi saruktu, saglabājot pašreizējo masu. Šādā gadījumā virsmas gravitācija kļūtu aptuveni 30 reižu spēcīgāka nekā pašlaik. Cilvēka ķermenis ar intensīvu treniņu varētu izturēt planētu, kur gravitācija ir četras reizes lielāka par Zemes gravitāciju, taču desmitkārtīga gravitācija jau spētu salauzt kaulus.
Cilvēks, kurš iepriekš svērtu 75 kilogramus jeb 165 lb, šādā situācijā svērtu aptuveni 2300 kilogramu jeb 5000 lb. Katra kustība prasītu milzīgu muskuļu piepūli, un cilvēkam, visticamāk, nepietiktu spēka pat tad, ja viņš censtos maksimāli. Pēkšņa Zemes saraušanās ar saglabātu masu izraisītu masveida iznīcību, apdraudētu visu planētas infrastruktūru un atstātu cilvēci cīņā par izdzīvošanu.
Zinātne
Zinātne
Zinātne