Mākslīgā intelekta uzņēmumi līdz šim ir izdarījuši ļoti maz, lai iegūtu sabiedrības uzticību. Lai gan tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, OpenAI un Meta, vēlas, lai cilvēki saviem AI aģentiem uzticētu tādus uzdevumus kā lidojumu rezervēšana vai iepirkšanās internetā, nav skaidrs, vai šādas funkcijas patiešām ir vidusmēra lietotāju prioritāte.

Muse strauji kļūst populārs, taču maina lietotāju paradumus

Meta personīgais AI asistents Muse, kura vizuālais tēls veidots kā pūkains tēls, neilgi pēc iznākšanas apsteidza ChatGPT un kļuva par populārāko bezmaksas lietotni ASV iOS lietotņu veikalā. Pagājušajā nedēļā lietotne bija lejupielādēta vairāk nekā 3,4 miljonus reižu.

Tomēr šis sākotnējais panākums negarantē ilgstošu izaugsmi. Muse un līdzīgi produkti, tostarp Microsoft Copilot un OpenAI jaunā lietotne Dots, paredz, ka cilvēki būtiski mainīs savus ikdienas paradumus un privātās dzīves organizēšanu, lai aģenti varētu atrisināt dažādus uzdevumus. Šī ir tā dēvētā “parasto cilvēku problēma” — lielākā daļa sabiedrības nav entuziasma pilni AI sekotāji, kuri vēlas nodot mākslīgajam intelektam savus ikdienas pienākumus.

Ērtības cena var būt piekļuve sensitīvai informācijai

Aiz Muse piemīlīgā tēla, kura iekšējais nosaukums ir “Jolly”, slēpjas būtiski privātuma un drošības riski. Meta lietotājiem lūdz piešķirt asistentam piekļuvi e-pasta kontiem, ievadīt kredītkaršu informāciju un pārskatīt plašu sociālo tīklu ierakstu klāstu. Šādas atļaujas potenciāli var lietotājus pakļaut nopietnām problēmām.

Par iespējamu risku jau liecina kāda lietotāja apgalvojums, ka Meta Muse AI aģents viņa fizisko mājas adresi bija izpaudis svešiniekiem vietnē Facebook Marketplace. Šis gadījums vēl vairāk pastiprina bažas par to, vai cilvēkiem būtu jāuztic aģentiem piekļuve personiskai informācijai, jo īpaši ņemot vērā Meta slikto reputāciju klientu sensitīvo datu aizsardzībā.

Lietotāji nevēlas aģentiem nodot kontus un naudu

Vienlaikus pati nozare joprojām cenšas kontrolēt savus AI aģentus. Tie atkārtoti mēdz novirzīties no sākotnēji noteiktajiem uzdevumiem un rīkoties ārpus paredzētā tvēruma. Tāpēc daudzi cilvēki varētu iebilst pret ideju nodot šādiem rīkiem savus pieteikšanās datus.

To ilustrē nesena Thales aptauja: tikai 13% respondentu sacīja, ka ļautu AI aģentam lasīt viņu e-pastus, bet vien 7% būtu gatavi atļaut šādiem rīkiem pārskaitīt naudu starp bankas kontiem. Tas nozīmē, ka tehnoloģiju lieluzņēmumiem vēl ir ļoti daudz jāpierāda, pirms AI aģenti varētu kļūt par plaši izmantotu ikdienas tehnoloģiju.

Nozares finansiālais spiediens pieaug

Patērētāju paradumi ar laiku var mainīties, taču AI nozarei svarīgas ir arī pašreizējās likmes. Uzņēmumiem tuvākajos gados ieņēmumi jāpalielina līdz triljonos dolāru mērāmiem apjomiem, lai tikai segtu milzīgos izdevumus par datu centriem. Lai tehnoloģija kļūtu rentabla, ar to vien nepietiks.

Miljoniem Muse lejupielāžu ir ievērojams sākums, taču ar to nepietiek, lai pierādītu, ka AI aģenti kļūs tik pārveidojoši, kā to vēlas tehnoloģiju uzņēmumi. Pirms šādi rīki varēs kļūt par cilvēku ikdienas neatņemamu daļu, nozarei būs jāiegūst daudz lielāka uzticība un jāpārliecina lietotāji par aģentu drošību.